Jau esmu pieradis pie Melburnas pilsētas centra. Cilvēki te joprojām ir pārlieku jauki un laikapstākļi apskaužami perfekti, bet visā visumā Melburna atgādina tropisku eiropiešu pilsētu un dzīve Austrālijā man vairs nešķiet tik ekstrēma un atšķirīga. Taču tagad, ar jauniem piedzīvojumiem, šī vieta mani atkal pārsteidz un izmaina manus uzskatus par dzīvi.
Viss sākās ar Great Ocean Road izbraukšanu. Leģendārā piekrastes šoseja mūsu ceļojuma mērķos bija iekļauta jau pirms izbraukšanas. Lieliski stāsti par šo vietu nāca no jebkura, kas viesojies šajā kontinentā. Tā arī mēs noīrējām mašīnu un devāmies ceļā. Jau no pirmajiem metriem bija skaidrs, kāpēc visi ir tik lielā sajūsmā par šo dabas brīnumu.
Skati šajā pusē ir tik apburoši, ka apskates punkti ir izvietoti, manuprāt, ik pēc simts metriem. Un katrā otrajā no tiem arī mums bija jāapstāj. Vārdos nevaru aprakstīt, bet kad kolosāls, 300 metru augsts kalns stāvus izceļas no zilā okeāna dzīlēm un jau tūkstošiem gadu pārcieš negantās okeāna bangas, rodas dziļš respekts pret dabas daili. Lai gan man ir daudzas bildes, tieši šīs emocijas visspožāk atcerēšos no brauciena pa Great Ocean Road.
Atgriežoties Melburn mums bija palicis viens neizpildīts uzdevums – izmēģināt galveno pilsētas azartspēļu iestādi “Crown casino”. Šim notikumam biju sagatavojies tik tālu, ka līdzi biju paņēmis melnu žaketi un kurpes. Laikam biju iedomājies, ka šis kazino būs gluži kā James Bond filmās – pilns ar elegantiem kungiem un dāmām, kas savus liekos miljonus nospēlē uz pokera galda. Patiesībā pats kazino bija tikpat elegants kā iztēlojos, bet to piepildīja apaļīgi tūristi t-kreklos, kas kā apmākti bez apstājas grieza automātus. Spēlēšanai mēs atradām nomaļāku Blackjack galdu ar elegantāku publiku.

MrX Blogger. Blogs. Austrālija2.

Uzsākām spēli ar 10 AUD likmēm. Pa vidu galdam sēdēja divi noraizējušies kungi, man blakus ļoti izskatīga dāma, kura, manuprāt, šeit nospēlēja bagāta vīra lieko naudu, un tālajā galā divas aziātu tūristes. Pēdējās divas nebija Blackjack ekspertes, bieži prasot liekas kārtis. To man par pārsteigumu ne pārāk mierīgi uztvēra elegantā kundze. Viņa acīmredzot spēlēja pēc Black Jack basic sistēmas un nevēlējās, lai viņas veiksmi ietekmē nevīžīgi iesācēji.
Es biju ieintriģēts un izmantoju iespēju uzsākt sarunu ar dāmu. Viņa bija laipna, taču uzreiz manīju, ka grūti iespaidojama un diezgan pārņemta ar spēli. Izvēlējos labāk uzsvērt savu enerģiju un jautro pusi. Padalījos ar dažiem piedzīvojumiem no ceļojuma, viņa atvērās un jau sāku just, ka man būtu izredzes uz labu kompāniju vakaram, bet tajā mirklī notika negaidīts pavērsiens. Izrādījās, ka viens no kungiem pie galda ir viņas vīrs. Tomēr vīrs nevis rupji pārtrauca mūsu kontaktu,bet gan ar lielu interesi piebiedrojās sarunai. Pēc brīža viņš stādījās priekšā, laipni norādot uz savu attiecību statusu ar dāmu, un uzsāka jautājumu sēriju par mūsu nokļūšanu Austrālijā. Pēc tam viņš mūs uzaicināja piebiedroties uz spēli pie pokera galda.

No sākuma šis piedāvājums mani satrauca, jo, kā filmās to rāda, uz privātiem pokera galdiem likmes strauji sasniedz desmitiem un simtiem tūkstošus. Taču viņš mūs nomierināja, pastāstot, ka tas ir hobijistu galds ar 1000 AUD buy-in no katra spēlētāja. Tas man bija liels, bet tomēr akceptējams risks. Pēc divām stundām spēli beidzu ar čipiem 3350 AUD vērtībā. Laipnais kungs jau bija izstājies, taču viņš vēlreiz nodemonstrēja savu laipnību, uzaicinot mūs uz saviesīgu pasākumu nākamajā vakarā turpat Crown Towers telpās.

Vakara turpinājums…

Pēc sava laimesta pārvēršanas skaidrā naudā, kazino pametām un vēlējāmies nosvinēt. Labākais scenārijs jau mums bija zināms. Devāmies uz klubiem, tāpat kā iepriekšējā reizē. Arī kompānijai izvēlējos pārbaudītas vērtības. Ar meiteni, kuru es pavadīju kopīgu nakti pirms nedēļas, vēl joprojām uzturu kontaktu čatā. Un, par cik arī viņa bija centrā, tā bija laba iespēja turpināt iesākto. Bieži šādas ballīšu romances beidzas tikpat ātri kā uzsākas, taču šoreiz meitenes atkal piebiedrojās mūsu kompānijai un atkal, garu stāstu pārstāstot īsi, vakars beidzās pie mums dzīvoklī.
Šoreiz biju labi sagatavojies, un istabā romantiku pastiprināju ar chillout mūziku un sarkanvīnu. Mēs abi bijām arī mazāk iereibuši, bet šoreiz mūsu saskaņu veicināja būšana uz viena viļņa. Parunājām par dzīvi, kaislīgi skūpstījāmies uz terases, un tad iekārtojāmies uz filmas seansu guļamistabā.
Vairāk nekā 5 minūtes gan no filmas nenoskatījāmies, jo glāsti bija noveduši pie skūpstiem un skūpsti pie drēbju novilkšanas. Šajā brīdī meitene novērsās no manām lūpām un maigā, bet uzstājīgā balsī iečukstēja manā ausī “ieper mani”. Tas mani pamatīgi uzbudināja un pārvērta šo nakti pavisam nevaldāmā piedzīvojumā. Sagrābu viņu aiz vidukļa un apmetu otrādi. Apmierināju viņas konkrēto lūgumu, ar plaukstu padarot viņas formīgo pēcpusi sarkanīgu. Viņa vēlāk atbildēja ar dziļiem skrāpējumiem manā mugurā un ļoti, ļoti neķītru valodu. Tā šī baudas spēle turpinājās pus nakti, līdz beidzot abi noguruši un laimīgi iekritām segās, kur palikām līdz nākamās dienas vēlai pēcpusdienai.

Nākošajā vakarā…

Šodien vakarā devāmies uz kazino, lai piedalītos iepriekš minētajā saviesīgajā pasākumā. Lai gan telpas, skats un apkalpošana šajā ballītē bija augstākajā līmenī, piedzīvoju vilšanos. Ballīšu viesi pārsvarā bija pusmūža kungi ar savām dāmām, kas runāja tikai par citiem saviesīgiem pasākumiem, politiku un golfu. Šīs diemžēl nebija tēmas par kurām man bija interese runāt. Pāris reizes uzsākām aizrautīgākas sarunas par ceļošanu vai citiem piedzīvojumiem, taču tāpat ar laiku sarunas nonāca pie status quo jeb sarunu biedri sāka mērīties ar saviem panākumiem un ar savu vietu sabiedrībā. Nolēmām laicīgi pasākumu pamest. Šoreiz arī piezagās manāms nogurums, kas summējies no iepriekšējām ballītēm un citām nakts aktivitātēm. Melburnas naktsdzīve beidzot bija mani pievarējusi. Pilnībā apmierināts atgriezos savā dzīvoklī, momentā aizmigu un pamodos tikai divpadsmit stundas vēlāk.

Komentēt

Notify of
avatar