Piektdienas vakars. Kas to būtu domājis, ka es palikšu mājās, bet plāni ir plāni un bija ieplānotas vakariņas ar vecākiem. Vakariņas tika rīkotas pie manis, bet par cik gatavošana nav mana stiprākā puse, kuru es aizvien cenšos uzlabot, tad esmu pasūtījis ēdienus no Trīs pavāru restorāna. Eju tur regulāri un neesmu līdz šim vīlies. Lielisks vīns, standarta augstā kvalitāte un vienmēr smaidošs personāls, kas silti sagaida apmeklētājus. Visur šo nenovērosi.

  Zvans pie durvīm, domāju – ēdiens gan laicīgi atvests. Atveru durvis un priekšā nevis restorāna darbinieks, bet Andželika. Ak, mans Dievs! Kad pirmais šoks bija pārgājis, sāku viņu nopētīt. Viņai mugurā bija trencis un es sāku aizdomāties, kāpēc lai tik siltā vasaras naktī meitene staigātu mētelī. Šajā brīdī Anželika pavēra savu trenci un zem tā pavērās tikai apakšveļā ietērpts ķermenis. Vēlreiz, Ak, mans Dievs!

 Skaidri zināju, ka šī ir slikta ideja, jo drīz ieradīsies mani vecāki, bet saprāts mani jau bija pametis. Anželika man piespiedās cieši klāt un iečukstēja ausī: “Esmu ši vakara dāvana. Gatavs izsaiņot?” Visu šo laiku man rokā bija palikusi pusizdzerta vīna glāze. Andželika izņēma glāzi man no rokām, padzērās mazu malciņu un veda mani uz guļamistabu. Pie gultas viņa mani apstādināja un sāka izģērbt. Katra vīrieša sapnis – sieviete, kura ir pārliecināta par to, ko dara un to redzot un zinot, jau esmu uzbudinājies. Zināju ka jārīkojas ātri, tāpēc arī sāku izsaiņot savu dāvanu līdz galam! Šādās situācijās parasti laiks pazūd, un tā bija arī šoreiz. Abi bijām kailu un pavisam iejutušies procesā, kad pie durvīm zvanīja zvans.

  Es satrūkstos, izlecu no gultas un sāku ģērbties. Andželika neizpratnē: “Kas noticis?” uz ko es viņai stingri piekodinu: “’paliec šeit, klusē, nerunā, nekusties, kamēr es Tev nepateikšu, ka drīksti kaut ko darīt,”. Andželika nav paklausīgākā meitene, jo pielīda man klāt un un atkal sāka izģerbt. Es gandrīz pakļāvos, bet tad noskanēja otrais zvans pie durvīm. “Nenāc, klusē un paliec šeit!” es pavēlēju kailajai meitenei guļamistabā un izskrienu ārā pa durvīm sagaidīt savus vecākus. Šādu notikumu salikumu nekad nebiju gribējis izbaudīt.

Ceļā uz durvīm, cerēdams, ka tas ir tikai pasūtītais ēdiens, aiznesu uz virtuvi vīna glāzes un Andželikas mētelīti ieliku atvilktnē pie durvīm. Atveru durvis, un pretī stāvēja abi mani vecāki. Cerams, ka nelikos aizdomīgs. Vecāki vienmēr zina, kad viņu bērns ir sadarījis ko sliktu. Taču šajā situācijā viņiem nevajadzētu būt aizdomām. Domās aizvien kavējos pie kailā Andželika un reizē arī prātoju, kā es viņu varētu nedaudz sodīt par šo lieko stresu.

“Vēlaties vīnu?” jautāju, jo man radās ideja, ka alkohols varētu mazināt spriedzi un uzsākt sarunas.
“Jā, dārgais, es neatteikšos.”, noteica mamma, bet tētis pajautāja vai esot kas nedaudz stiprāks.
“Ēdienam kuru katru mirkli ir jābūt klāt un nē, māt, man mājās nekas nav mainījies,” saucu no virtuves. Atbildi nesaņēmu, ielēju vecākiem dzērienus un gāju uz viesistabu. Iegājis viesistabā pirmais, ko es ieraugu – Andželika guļamistabas durvju ailē stāv manā baltajā Calvin Clein kreklā un sasveicinās ar maniem vecākiem. Es biju tik dusmīgs, apjucis un samulsis, nezināju kā tagad izskaidrot to vecākiem, jo šīs nebija veids kā gribētu kādu iepazīstināt ar viņiem un turklāt Andželika bija pilnīgi kaila tikai manā kreklā. Jāsaka gan, ka kreklā viņa izskatījās jauka un piemīlīga, ar sārtiem vaidziņiem. Bet es šajā situācijā nespēju izspiest no sevis nevienu vārdu. Es pat nezināju kur iet, ko ķert, ko grābt. Neatceros, kad vēl esmu bijis tik ļoti izsists no sliedēm, kā šajā situācijā.

Lai situāciju padarītu vēl sarežģītāku, piebildīšu, ka mamma iepriekšējā vakarā mani bija redzējusi ar manu otru meiteni, Kristiānu. Pie luksofora sarkanās gaismas, blakus mašīnā. Šis vakars būs jāizskaidro vecākiem ar cerību, ka vecāki neko neieminēsies par iepriekšējo vakaru un Andželika neko nenojautīs par citas sievietes esamību manā dzīvē. Diez kādas būtu sekas, ja viņas savā starpā iepazīstos? Nē, nedrīkst, viņas viena otru nogalinās! Meiteņu kautiņš gan varētu būt ļoti seksīgi. Jā, Andželikai balts krekls izskatās lieliski. Bet arī Kristiāna lieliski izskatītos šajā kreklā. Man vajag vēl vienu baltu Calvin Klein kreklu.. Tādas bija manas domas, kamēr mani vecāki iepazinās ar Andželiku, bet es neko nedarīju un stāvēju, domādams par iedomātiem scenārijiem. Arī vecāku sejās ir redzams šoks. Mamma noteikti to negaidīja, viņa ar siltu sirdi vakar vakarā atsūtīja sms ar tekstu: ‘’Tava meitene ir ļoti simpātiska, nevaru sagaidīt, kad iepazīstināsi”. Par tēti, godīgi sakot, nesatraucos, arī viņš jaunībā esot bijis piedzīvojumu meklētājs un gan jau sapratīs.

“Piedod, mammu, es to nebiju tā domājis un, jā, šī nav tā pati meitene,” bija vienīgais, ko gribēju pateikt, bet Andželika stāvēja tur pat blakus. Atradu kaut ko ērtāku Andželikai, ko uzvilkt, lai viņa nebūtu tik kaila. Mēģināju izskaidrot situāciju, sakot ka galīgi sajaucu laiku pulkstenī, bet tas nemainīja faktu, ka vakariņas norisinājās teju pilnīgā klusumā.

Par cik Andželikai drēbju nebija, vismaz ne tur, kur tās neuzkrītoši varētu uzvilkt, tad viņai nācās palikt ilgāk nekā vecākiem, un situāciju es izskaidrot nevarēju nevienam. Esmu dusmīgs uz Andželiku, viņai vajadzēja palikt istabā, varbūt es tomēr būtu izdomājis citu plānu, izvedis vecākus no dzīvokļa, licis viņai gaidīt ilgāk, bet vakara izskaņā ar kaislīgu seksu jutu, ka viņu šī situācija ir uzkurinājusi vairāk nekā tikai gaidīšana… bet ar to viss noteikti nebeigsies.

Komentēt

Notify of
avatar