Trešdienas vakars, lai nav jāsēž četrās sienās, tika pavadīts klubā “Piens”. Mana kompānija bija iekārtojusies dīvānā ar skatu visu kas notiek iestādē. Mēs redzam visus un visi redz mūs. Man blakus dīvānā sēdēja Kristiāna ar draudzeni. Pretī sēdēja mani draugi. Esmu cilvēks, kuru sarunas dzīvē un piedzīvojumu stāstu apmaiņa vilina vairāk nekā sēdēšana pie televizora. Atvainojiet, zobu pastas reklāmas nav mans iecienītākais veids kā pavadīt vakaru.

Un vispār…pēdējā laikā daudz domāju par ciešajām attiecībām, kuras esmu izveidojies ar Kristiānu. Neplānoti un gluži dabiski esam pārcēluši tās pietiekoši tuvu attiecību līmenī un ejot dienai no dienas pie sevis ar vien vairāk domāju vai tas ir tas, ko šobrīd vēlos. Jāsaka, ka viedoklis par Kristiānu no pirmās viņas iepazīšanas dienas līdz šim brīdim ir mainījies par 180 grādiem. Es nekad neaizmirsīšu mūsu pirmo tikšanos un leģendāro randiņu, kad viņa pierādīja, ka nauda viņai nav pirmā prioritāte. Šobrīd viņa bija palikusi daudz mierīgāka un prognozējamāka un, lai cik nopietni tas neskanētu manā galvā bija iezagušās domas par garlaicību. Kristiāna noteikti būtu ideāla meitene, ja šobrīd vēlētos mierīgas attiecības. Vakariņas mājās, sekss pēc grafika un vakara aizpildīšana skatoties televizoru. Bet kā jau teicu, zobu pastas reklāmas mani neinteresē.

Manas brīža pārdomas par notiekošo pārtrauca divas blondas, garkājainas būtnes, kuras ienāca klubā. Tā vien izskatījās, ka ienākam kubā viņas nopētīt paspēja visi kluba „džeki”. Tā kā tieši šajā brīdī sarunā mani iesaistīja draugi, uz brīdi aizmirsu par garkājainajām meitenēm. Izstāstīju draugiem cenzēto versiju par saviem piedzīvojumiem Maljorkā, jo Kristiāna jau nedrīkstēja dzirdēt visas pikantās detaļas. Sarunas gaitā nonācām arī līdz stāstījumam par manām un Kristiņas gaitām Pasaules čempionāta hokejā Dānijā.

Brīdī vēlāk, kad visi no draugiem bija padalījušies ar pēdējā laikā piedzīvoto un sarunas norimās Kristiāna ar draudzeni devās uz dāmu istabu. Šajā brīdī es atcerējos par divām gaišmatainām būtnēm, kuras ar savu ierašanos brīdi atpakaļ savaldzināja lielāko daļu klubā esošo vīriešu. Ar skatienu sameklēju tās. Viena no viņām izstaroja gluži holivudas dīvas auru. Vidēja auguma, ar slaidi trenētām kājām, zeltaini brūnu ādu, taču visvairāk manas acis aizrāva viņas zīdainie mati. Tie katru reizi, kad meitene pagrieza galvu, uzsāka savu deju, vienmērīgi krītot no pleca līdz muguras vidum. Tikai tad pamanīju, ka viņas biežais kustības iemesls bija kāda vīrieša pievienošanās sarunai. Stalts un klasiski tērpies vīrietis, kas noteikti ir labi pazīstams ar meiteni. Biju uz viņu gluži greizsirdīgs, vēlējos būt tas, kas stāv šīs meitenes priekšā un draudzīgi uzrunā viņu viegli flirtējot. Tajā brīdī atgriezās Kristiāna un vakars turpinājās kā parasti. Palēnām šīs adrenalīna uzplaukums pagaisa un aizmirsās. Drīz devāmies mājās.

Nebūtu minējis šo detaļu un arī ātri aizmirstu skaisto meiteni, taču turpmākajos notikumos Kristiānas izdarības un likteņa pirksts spēlēja lielu lomu, lai šim stāstam būtu turpinājums. Šajā piektdienā ar Kristiānu bijām norunājuši kopīgas pusdienas un pēcpusdienas kino, taču viņa pēdējā brīdī atteica. Iemesls man palika nezināms, bet šī nebija pirmā reize kad viņa šādi izrāda sava rakstura “jaukākās” šķautnes. Esmu nedaudz noguris no šiem izgājieniem un sāku apšaubīt vai Kristiāna attiecībās mūs uztver kā vienlīdzīgus vai esmu tikai figūriņa viņas spēlē. Nolēmu šodien par to nedomāt. Biju jau ieradies centrā un nolēmu, ka iešu uz kino viens.

Kinoteātrī atļāvos sevi palutināt gan ar popkornu, gan saldumiem. Kamēr maksāju kasē, pēkšņi ieraudzīju ko tādu, kas man uz brīdi pilnībā apstulbināja. Turpat netālu, dodoties uz manu seansu, garām pagāja tā pati meitene, ko redzēju šo trešdien klubā “Piens” un, kuru tik ļoti gribēju uzrunāt. Es ilgi aplūkoju šo daiļo būtni un pie sevis prātoju vai tā tiešām ir tā pati gaišmatainā skaistule, kuru burtiski pirms pāris dienām biju redzējis klubā? Es ļoti ceru, ka visu šo laiku, kamēr stāvēju un nepiedienīgi ar pusatplēstu muti lūkojos viņas virzienā, viņa nebija mani pamanījusi. Pie sevis nodomāju “šis mirklis noteikti ir jāizmato”. Prātoju, ko teikšu, kā uzrunāšu viņu. Skatoties uz viņu man kājas nepakam negribēja klausīt, lai pieietu klāt. Brīnījos, kas ar mani notiek. Diemžēl iespēju sākt sarunu palaidu vējā, taču atstāju cerības, ka tāda man vēl radīsies un devos iekšā kino zālē. Starpcitu, cik bieži vispār cilvēki dodas uz kino vieni paši? Lai notikumus padarītu vēl neticamākus, izrādās, ka sēdēju tieši vienu rindu virs viņas un viņa gluži tāpat kā es kino seansu baudīja viena. Tā nevar būt sagadīšanās! Liktenis ir izspēlējis joku, jo cik bieži gadās, ka cilvēki uz kino iet vieni un kāda vēl ir varbūtība, ka tā ir tā pati meitene, ko noskatīju klubā? Tāpēc man noteikti bija jāizmanto otrā iespēja iepazīties. Šajā brīdī mani nekas neapturēja. Nogaidīju krietnu brīdi līdz seansa sākuma, izslēdzu visas liekās domas galvā un gāju uzrunāt gaišmati! Pateicu vienkāršu “sveika!” un apsēdos viņai blakus. Uzreiz paskaidroju, ka pirms 2 dienām redzēju viņu klubā “Piens” un tā likās neticama sagadīšanās, ka šodien esam abi vienā kino seansā, turklāt abi atnākuši vieni. Aizbildinoties par faktu, kāpēc viņa ir viena seansā, saņēmu atbildi par plāniem, kuri bija pēkšņi atcēlušies un izlēmusi apmeklēt sen gaidīto filmu. Ar šādu ievadu turpmākā saruna likās gluži dabiska, pasmējāmies par notikušo, iepazināmies un arī visu kino seansu paliku sēžot blakus viņai.

Es nebūtu es, ja neuzaicinātu meiteni apspriest filmu kafejnīcā. Viņai laipni piekrita. Meiteni sauc Anželika. Viņa bija ļoti draudzīga un atvērta, laikam lielu lomu nospēlēja fakts, ka abi bijām vieni atnākuši uz kino. Tātad abiem kaut kas ir noticis, jo izvēlējāmies kino izbaudīt bez draugu vai otras pusītes kompānijas. Tā arī uzzināju, ka meitene nesen pašķīrusies no drauga un vēlējās izvēdināt domas noskatoties labu komēdiju. Līdzīgi man, es nodomāju, tikai solīti priekšā, jo es vēl nezinu, ko iesākt ar attiecībām ar Kristiānu. Tomēr vakaram ejot, labi pavadījām laiku iepazīstoties tuvāk. Biju gluži džentlmenisks. Daudz neflirtēju, ieturēju ļoti korektu līniju. Pēc kafejnīcas pavadīju viņu līdz Vecrīgai, kur viņa satika draudzenes. Protams, pirms tam apmainoties ar kontaktiem. Šo meiteni vēl gribēšu satikt!

Komentēt

Notify of
avatar