Posts in Ceļojumi

Iemesls vēlreiz apciemotu Maljorku.

Pirmās dienas Maljorkā bija ļoti jaukas un patīkamas, taču kaut kas pietrūka. Biju kārtīgi atpūties un vēlējos jaunus piedzīvojumus. Uzzināju par ballīšu centru Magaluf un uzreiz tur noīrēju četru zvaigžņu viesnīcu Sol House The Studio – Calviá Beach. Pirms tūrisma sezonas šo viesnīcu var dabūt par ļoti labu cenu. Par 3 naktīm samaksāju 165 eiro. Pati pilsētiņa man vairāk atgādināja atrakciju parku, galvenās aktivitātes notiek uz pāris ieliņām, kur katrā mājā ir bārs vai klubs. Tomēr šeit bija vienīgā vieta, kur tiešām jūtu jaunu cilvēku klātbūtni un iespējas jautrām ballītēm.

Pirmajā vakarā izgāju ielās. Mani uzreiz sagaidīja simpātiskas kuratores ar platiem smaidiem. Nespēju pateikt nē un drīz vien atrados atvērta tipa klubā, uz podestiem dejotājas un vidū bārs. Pasūtīju dzērienu, apskatīju kluba viesus, taču iekšpusē nemanīju tādas pašas skaistules kā ārpusē. Pārsvarā angļu tūristi, kuri jau kārtīgi iedzēruši. Ar pāris cilvēkiem uzsāku sarunu, taču kopīgas tēmas neatradām. Varbūt biju pārāk maz iedzēris, bet varbūt šie cilvēki bija pārāk daudz iedzēruši, lai spētu salikt kopā veselus teikumus.

Tā es devos uz nedaudz mierīgākām vietām. Pa ceļam vēl pāris kuratores mani apturēja un aicināja iekšā savos bāros, uz ko es atbildēju: “Paldies, bet zinu, ka tu esi skaistākā meitene šajā klubā, un iekšpusē tādas vairs nav”. Varbūt mans teksts pārsteidza, vai arī neizskatījos pēc viņu tipiskās publikas, bet meitenēm uz manu frāzi, pārsvarā nebija ko atbildēt. Vārdos vēl dzirdēju atkārtotu aicinājumu, bet viņu acis jau bija nodevušas to, ka viņas man piekrīt.

Vairāk patīkamas kompānijas atradu pāris mierīgākos pludmales restorānos, kurus apmeklēju tajā vakarā. Vienā bārā mani priecēja lieliska ūdenspīpe, kas maksāja tikai desmit eiro. Turklāt bārmenis bija ungārs un, tā kā darba nebija pārāk daudz, viņš divdesmit minūtes norunāja ar mani – par ūdenspīpēm, par dzīvi Ungārijā, par dzīvi Latvijā, par gulaša zupu, par to kā viņš šeit nokļuvis, par to kā es ceļoju, par to kas šeit ir labs un ka tomēr pietrūkst mājas. Līdzīga, nejauša saruna man sanāca kādā citā restorānā ar simpātisku oficianti. Izdevās viņu atraut no darbiem un parunāties. Arī viņa nebija vietējā, bet gan no Slovākijas. Sarunas laikā pat jutu, ka diezgan viegli būtu norunāt ar viņu tikšanos kādā brīvākā dienā, taču man jau drīz bija jādodas mājās.

Kopumā guvu jaunus iespaidus par Maljorku. Lielākā daļa jauko un atvērto cilvēku šeit ir strādājošie ieceļotāji. Ar viņiem var droši runāties, un ja atradīsi kopīgu valodu, atradīsi arī jaunus draugus. Pavisam viegli ir sarunāt randiņus ar viesmīlēm, dejotājām un kuratorēm, taču tikai, ja viņas dod īstos signālus, ka viņās ir radusies interese.

Un tad vien atliek nebūt kautrīgam, jo pasaule ir iespēju pilna, tik jāmāk tās saskatīt!”.

Ne tikai relaksācijai un atpūtai, bet arī ballītēm Maljorka ir  ideāli piemērota. Ap jūniju, jūliju Maljorkā parādās vairāk tūristu un atpūtnieku, tajā skaitā skaistules un kvalitatīvu ballīšu cienītāji.

Tā nu savu pēdējo vakaru Maljorkā veltīju meitenei, ar kuru biju iepazinies Tinderī un iepriekš saticis. Vakara plāns bija samērā vienkāršs. Apmeklējām pāris izklaides vietas, iedzērām kokteiļus un pastaigājāmies gar pludmali. Šoreiz mūsu kontakts veidojās labāk. Vakars izvērtās sirds silts, bagāts ar intelektuālam sarunām. Runājām, smējāmies un aizvien labāk iepazinām viens otru. Šī iepazīšanās man kļuva par labu pieredzes apmaiņu un mēs šķiramies kā jau labi iepazīti paziņas. Mājas devos ar patīkama siltuma sajūtu sirdī. Ja šī meitene dzīvotu tuvāk Latvijai, mēs noteikti vēl turpinātu satikties, bet katram labam stāstam pienāk savas beigas un varbūt šis man būs vēl viens labs iemesls, lai vēlreiz apciemotu neaizmirstamo Maljorku…

Kijevas romantiskā puse.

Ir pienācis rīts, parasti man patīk ilgi gulēt, bet Nastja jau  mani ir pamodinājusi. Šodien es nolēmu plašāk apskatīt, kāda ir Kijeva. Mēs ar Nastju nolēmām noīrēt riteņus, un es palūdzu viņai,  lai man parāda, kādu no savām iecienītākajām vietām. Viņa ir ļoti unikāla meitene ar bagātīgu pieredzi, un viņas stāstos ir aizraujoši klausīties. Ir meitenes, kuras man stāsta par sevi, un man jau pēc pirmā teikuma kļūst garlaicīgi, bet Nastjas maigais un seksīgais balss tembrs liek man koncentrēties un ieklausīties katrā viņas sacītajā vārdā. Es varētu klausīties šo balsi katru dienu.

Stāsti, pastaigas un pusdienas… Laiks pagāja tik ātri, ka jau bija pienācis vakars. Nastja man vēl nebija parādījusi, kā izskatās Kijevas vecpilsēta naksnīgajā pilsētas noskaņā. Nolikuši riteņus pie malas uz kādu laiciņu, devāmies apskatīt Kijevu un tās vecpilsētu. Uz katra stūra bija redzams pa kādam arhitektūras šedevram, un tumsa radīja romantisku noskaņu, taču radās arī sajūta, ka esam ieradušies spoku pilsētā. Trūcīgi apgaismotā galvenā iela, kā arī sānielas, bija tukšas no cilvēkiem. Dienas rosība suvenīru stendos bija pilnīgi beigusies un mēs klaiņojām pa klusajām ieliņām, un man radās doma, kur gan visi ir pazuduši. Vaicāju Nastjai, kāpēc šī pilsētas daļa ir tik acīmredzami nepopulāra vietējiem, viņa atbildēja, ka gandrīz neviens šeit nedzīvo, un arī ofisiem paredzētās telpas stāvot tukšas, jo tikai retā Ukrainas popmūzikas zvaigzne spēj atļauties tur dzīvot, bet miljonāriem jau ir villas cituviet. Es, it kā jokojoties, Nastjai apsolījos, ka reiz kādu dienu, es iegādāšos šeit dzīvokli, kurā viņa varēs palikt, kad vien vēlēsies. Viņa pasmaidīja un pavisam noteikti man nenoticēja, bet es pat sāku prātot, kas man būtu jāizdara, lai kādreiz to varētu realizēt. Man bija interesanti pastaigāties kopā ar Nastju un klausīties viņas stāstos, bet es nekādīgi nevarēju aizmirst par pirmo vakaru, kuru mēs pavadījām kopā. Es ierosināju doties vakariņās, uz kādu no centra restorāniem. Kijevā gaumīgi, un tūristam lēti restorāni netrūka. Mēs laiski pavadījām silto vakaru glamūrīgās iestādēs līdz nolēmām doties pie manis. Par vakariņām diviem cilvēkiem ar kokteiļiem un uzkodām kopā samaksājām 650 Ukraiņu grivnas jeb aptuveni 20 eiro.

Uz viesnīcu pastaigājāmies ejot ar kājām, apķēruši viens otru. Lai gan pēc balss un uzvedības sabiedrībā, mana kompanjone bija pavisam mierīga, tas krasi mainījās katru reizi, kad nonācām divatā. Tiklīdz iegājām manā viesnīcas numuriņā un es aizvēru durvis, Nastja jau bija iekārtojusies uz gultas izaicinošā pozā. Arī viņas skatiens izmainījās. Viņas acis un lūpas nepārprotami mani provocēja mesties virsū un iekarot viņu. Nevilcinoties sāku viņu skūpstīt un atbrīvot no drēbēm. Nastja bija no retajām meitenēm, kurai gultā nebija tabu. Viņa mani skrāpēja, skūpstīja, koda, izaicināja un vienmēr ļāva saprast, kad viņai ir labi. Ja meitene ir tik atvērta un brīva seksa laikā, tas procesu padara daudz patīkamāku. Patiesībā tik patīkamu, ka mēs turpinājām visu nakti. Mēs mainījām pozas un lokācijas. Atradāmies gultā, vannas istabā, uz atpūtas krēsla un pat uz balkona.

No rīta pamodāmies kopā, Nastjai guļot man uz krūtīm. Apskāvu cieši viņas kailo ķermeni, samīļojām viens otru. No mīļošanās mēs pārgājām pie skūpstiem, ar katru brīdi skūpsti palika dziļāki un ilgāki, tas savukārt, noveda pie kaislīga seksa.

Apmēram tā pagāja katra diena Kijevā. Katru rītu viņa aizskrēja darīt savas ikdienas lietas, un katru vakaru es viņu vedu uz restorānu, mēs iedzērām vīnu, uzpīpējām ūdenspīpi un devāmies pie manis. Es nezinu kā, lai precīzāk aprakstu šīs sajūtas – vienreizēja pieredze, baudot kopā būšanu starp diviem cilvēkiem no dažādām pasaulēm, kuriem liktenis ļāvis būt kopā tikai uz īsu laiku. Protams, mūsu kontakta centrālā saikne bija gultā. Katram būtu jāizmēģina parastu seksu aizstāt ar garām, erotiskām, romantiskām rotaļām un kopēji izjustām emocijām.

Kijeva tiešām paliks neaizmirstama. Bet man ir žēl, ka ir jādodas prom, dodoties uz taksi pēdējo reizi viņu noskūpstīju vairākās vietās uz pieres, lūpām, vaigiem, kakla un kārtīgi iegaumēju viņas burvīgo smaidu.

Ātri gan pagāja šī nedēļa, būtu ar mieru šeit palikt vēl. Šķiet, ka visi cilvēki sapņo par pasakainām atpūtām Francijas dienvidos vai Spāņu salās, taču tikpat labas izjūtas, skatus, lētākas cenas un ļoti laipnus cilvēkus var atrast atpūšoties arī aizmirstajā austrumeiropas pērlē – Ukrainā.

Latvijā man bija dota tikai viena nakts. Jau nākamajā dienā devos uz Maljorku, jo sen biju rezervējis biļetes. Patiesību sakot, es sāku jau pierast no viena ceļojuma mesties nākamajā. Mans ceļojumu koferis netiek izkrāmēts, nomainu tikai nepieciešamās mantas tajā un atkal taisos doties prom. Ir pagājušas tikai divas dienas kopš Kijevas, taču rakstu par Ukrainas braucienu pabeidzu rakstīt šobrīd, sauļojoties Maljorkas pludmalē.

 

Austrālija pārsteidz! Pirms pāris gadiem nebūtu ticējis, ka ar mani kas tāds notiks.

Sēžu Melburnas debeskrāpja divdesmit astotā stāva terasē. Neskatoties uz to, ka ir 5. janvāris, ārā ir patīkami 28 grādi. Domāju par to, ka šis nebūtu iespējams pirms pāris gadiem. Tā nu esmu nonācis šeit, nākamā diena pēc ballītes. Ir teiciens, ka tie, kas zina ko vēlas, to arī sasniedz, bet tiem, kas nezina, tiek tas, kas paliek pāri. Es atļāvos sapņot, un šobrīd piepildu savu sapni par Austrālijas ceļojumu. Man vēl ir daudz sapņu un tāls ceļš ejams, darīšu visu, lai tos sasniegtu.
Tad, kāpēc Melburna? Es šeit esmu nonācis nejauši, bet ne pilnībā nejauši. Jau kopš 15 gadu vecuma sapņoju nokļūt Austrālijā. Toreiz skatījos F1 Melburnas sacīkstes ar debesskrāpjiem fonā, un šis skats “iesēdās” manā prātā kā neviens cits. Šogad mana dzīve ir apgriezusies kājām gaisā un mans bankas konts vairs nav tukšs. Kā pateicību sev par smago darbu, izlēmu doties tālā ceļojumā, un pavisam nejauši ieraudzīju Facebook postu par Melburnas grafiti māksliniekiem. Sagadīšanās? Es tā nedomāju. Pāris stundu laikā jau biju pierunājis savu draugu kā ceļabiedru un rezervējis biļetes.
Varbūt pie vainas šis pasakainais skats vai siltais laiks, vai arī vēlā ballīte vakarnakt, bet esmu pieņēmis lēmumu, ka man ir jāpadalās ar savu stāstu. Vēl pirms gada strādāju ofisā no 9.00 līdz 18.00 un, lai arī dzīvoju taupīgi, katru mēnesi nervozi gaidīju algas dienu. Es uzskatu, ka ir jāmainās, un pastāvēs kas mainīsies, tapēc esmu vienmēr iestājies par to, ka cilvēkiem ir jāizkāpj laukā no savas ierastās komforta zonas… Par to citreiz.
Es, balstoties uz savu pieredzi, varu ieteikt Melburnu kā ceļojuma galamērķi. Iekārtojos debesskrāpī ar baseinu, trenažieru zāli un SPA. Palikšana debesskrāpī Melburnā nav obligāta, bet ļoti noderīga ekstra, ja gribi pilnvērtīgi izbaudīt šeit esošo nakts dzīvi un rīkot arī savas privātās ballītes. Vakarnakt frāze “mums ir savs dzīvoklis debesskrāpī ar lielisku skatu no 28. stāva” bija ļoti efektīva, lai pierunātu pāris austrāliešu meitenes mums piebiedroties uz private party.

MrX Blogger. Blogs. Austrālija

Ja nevēlies zināt cenas, tad šo paragrāfu vari izlaist. Šos apartamentus, kaut arī cena ir liela, dabūjām ar ievērojamu 30% atlaidi, jo paliekam šeit uz 3 nedēļām. Reāli apartamenti izmaksāja ~5000 EUR, ko dalām uz pusēm ar draugu, aviobiļetes izmaksāja 1500 EUR katram. Ēšana, ballītes, iepirkšanās priekiem esmu paredzējis budžetu 3500 EUR. Uzskatu, ka šis brauciens ir to vērts un tā ir mana dāvana sev par ļoti veiksmīgu gadu.
Vakarnakt mūs pavadīja mans paziņa no Melburnas Ričards, mācījām viņam dzert šotus latviešu stilā ar vodku tīrajā. Drīz mūsu tradīcijai pievienojās citi kluba apmeklētāji, pārsvarā meitenes. Tā jau diezgan drīz bijām jautri, savākuši sev apkārt kuplu kompāniju, dejojām un runājām par atšķirībām un līdzībām starp Austrāliju un Latviju. Tā nu daļa no šīm meitenēm arī palika pie mums pa nakti. Dzirdu, ka mūsu vakardienas kompānija sāk mosties blakus istabā, laiks brokastīm, rīta treniņam un peldei baseinā…
Es šajā blogā stādos priekšā kā Mr.X. Neatklāšu savu īsto vārdu, lai varētu padalīties ar intīmām detaļām no savas dzīves. Šādi varu rakstīt atklāti un bez cenzūras par visu, kas manā dzīvē notiek – ceļojumi, sievietes, izklaide, dzīves mērķi un naudas pelnīšana.
Lasi manu blogu un seko līdzi, vai man izdosies piepildīt savus mērķus, es turpināšu rakstīt par piedzīvoto, uzzināto, nopelnīto un sasniegto/nesasniegto.